IETEIKUMI VECĀKIEM BĒRNU RAKSTĪTPRASMES APGUVEI
Rakstītprasme ir māka rakstīt noteikta veidojuma burtus (alfabētu), burtus savienot vārdos, lai tālāk veidotu teikumus un tekstu. (Paegle Dz., Villerušs V., 1997.) Rakstītprasmes apguve ir cieši saistīta ar lasītprasmes apguvi. Šie procesi norit vienlaicīgi un viens otru ietekmē. Atšķirībā no runas lasītprasmi un rakstītprasmi apgūst tikai mācību ceļā. Rakstības apguve ir prāta darbību virkne, kuras pamatā ir komplicēti psihiskie procesi – runas fonemātiskā uztvere, skaņu analīze un sintēze, redzes un kustību analizatoru saskaņota darbība. Pirms rakstīšanas bērnam skaņas jāsadzird, jāatceras tām atbilstošie burti un tie jāuzraksta pareizā secībā. (Baumane A., 1992.)
Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir raudzīties, lai bērni pareizi ieņemtu vajadzīgo ķermeņa stāvokli un saglabātu to visu rakstīšanas laiku. Sēžot nedrīkst piespiesties pie galda. Atstarpei starp galda virsmu un bērna krūtīm jābūt tik platai, lai tai cauri brīvi ietu bērna dūrīte. Muguriņa jātur taisni, galva nedaudz paliekta uz priekšu. (Blūma A., 1995.)
Bērnus jāmāca pareizi satvert un turēt rakstāmo. Pirksti ir nedaudz saliekti un brīvi aptver zīmuli (pildspalvu), to īpaši nesaspiežot. Rādītāja pirksts ir tikai viegli uzlikts uz zīmuļa (pildspalvas). Tā jāaptver apmēram divus centimetrus virs zīmuļa gala . (Blūma A., 1995.)
Lai bērniem būtu vieglāk apgūt mācītā burta rakstību, svarīgs ir burta paraugs un detalizēts skaidrojums par tā rakstību. Mācāmā burta rakstība jādemonstrē, sīki skaidrojot, kā to pareizi uzrakstīt. Tā kā šajā vecumā bērniem dominējošā ir redzes uztvere, mācoties rakstīt burtu, svarīgi veidot asociācijas par burta rakstību.
Pāris burtu pareizrakstības piemēri.
 |
 |
Grāmatā „ Burtu virtene” darba lapas ar drukāto un rakstīto burtu.
Rēzeknes sākumskolas logopēde Sandra Gaveika
 |
GRAFISKI LĪDZĪGU BURTU JAUKŠANA |
 |
Grafiski līdzīgo burtu jaukšana lasīšanā un rakstīšanā definējama kā optiski/vizuāli lasīšanas un rakstīšanas traucējumi, kuru pamatā ir redzes uztveres un telpisko priekšstatu nepietiekama attīstība. Grafiski līdzīgo burtu jaukšana saistāma ar galvas smadzeņu pakauša daivu, kas atbild par vizuālo uztveri, kā arī kreiso deniņu daivu, kas atbild par skaņu uztveri un to atpazīšanu.(J.Līdaka)
Visbiežāk tiek jaukti: PBD, pbd, SZ, NZ, LFE, mn, un. Šim traucējumam raksturīgi: burtu jaukšana pēc vienādu papildus elementu skaita (P,B); burtu jaukšana, kuri sastāv no vienādiem elementiem, bet telpiski tie ir izvietoti dažādi (b,d,p); neatšķir pereizu burtu no nepareiza; neprot pārveidot burtus; burtu rakstīšana spoguļrakstā.
Liela nozīme korekcijas darbā ir uzskatāmībai un iespējai bērnam pašam darboties. Jāiesaista visas maņas (multisonorā pieeja), lai uztveres analizatori (vizuālais-acis, audiālais-ausis, kinētiskais-kustība, taktīlais-roka) smadzenēs mijiedarbojoties veidotu noturīgākas saiknes.
Koriģējoši attīstošā darbība veicama vairākos aspektos:
- Jāattīsta redzes uztvere
- Salīdzināt formas (kvadrāts-cepums; aplis-bumba utt.).
- Grupēt dažāds formas, krāsu un lielumu figūras, priekšmetus.
- Atsevišķu punktu savienošana, lai izveidotos kāda figūra.
- Burtu atpazīšana sarežģītākā vidē. (burti viens otram virsū, svītrojumā jāsaskata burti)
- Jāpilnveido telpiskie priekšstati (ķermenī, telpā, plaknē)
- Jāmēģina pieskarties ar labo roku kreisajai ausij un otrādi.
- Sakrustojot rokas pacelt labās rokas īkšķi un otrādi.
- Attēlā uz labās rokas īkšķa jāuzzīmē gredzens, bet uz kreisās rokas rokassprādze.
- Jāpasaka skatoties attēlā (zīmulis atrodas pa labi no grāmatas utt.)
- Bērnam jānostājas, kur liek (pie krēsla, galda labajā pusē utt.)
- Lapas augšējā labajā pusē uzzīmē puķīti utt.
- Rūtiņu lapā – divas rūtiņas uz augšu, pa labi 3 rūtiņas, uz leju 5 utt.
- Jāvingrina jēdzieni „augstāk, zemāk, pa labi, pa kreisi, virs, zem, aiz, priekšā, uz, starp”.
- Jāattīsta redzes atmiņa
- Nosaukt priekšmetus, kas atrodas klases labajā pusē utt.
- Pēc atmiņas nosaukt redzētos attēlus, burtus ciparus.
- Pastaigājoties jāpievērš uzmanība kādiem priekšmetiem, tad tie mājās jāuzzīmē.
- Rotaļa „Kas pazudis?” Salikt vairākus priekšmetus (bērns iegaumē), vienu priekšmetu noņem, bērnam jāpamana pazudušais priekšmets.
- Jāattīsta dzirdes uztvere
- Ar aizvērtām acīm saklausīt vēju, lietu, ūdens pilēšanu, bites sanoņu, avīzes burzīšanu, glāzes piesitienu, klauvējienu utt.
- Saklausīt balss tembru – rupja balss, spalga, nazāla (aizspiests deguns) utt.
- Saklausīt skaņu vārda sākumā, beigās, vidū.
- Plaudēt, pietupties, ja vārdos dzirdama konkrēta skaņa.
- Pievērst uzmanību artikulācijai (zobiem, lūpām, mēlei) konkrētās skaņas izrunā.
- Jāpilnveido grafiski līdzīgo burtu diferenciācija
- Jāpaskaidro, ka burti rakstāmi virzienā no augšas uz leju.
- Šo atgādni kādu laiku turēt bērna priekšā, lai šos burtus (lasot) varētu diferencēt.
- Dotie vārdi, kuros ir b, d, p burti, bērnam jāsagrupē pa stabiņiem.
Lai izdodas!
Rēzeknes sākumskolas logopēde S.Gaveika
„NEPAKLAUSĪGIE PATSKAŅI”
Īso un garo patskaņu jaukšana ir visbiežāk sastopamais rakstības traucējums skolēniem.
Daži bērni garos patskaņus izrunā vai raksta īsi, citi neuztver atšķirību starp īsajiem un garajiem patskaņiem tāpēc, ka lasīt mācīšanās periodā gari velk skaņas un zilbes. Neprecīza izruna rada kļūdas rakstībā.
Biežāk patskaņus jauc tie skolēni, kuri mājās runā vairākās valodās. Arī vēla (3, 4, 5 gadu vecumā) runas attīstība var radīt fonemātiskās uztveres traucējumus, kas arī izpaužas īso un garo patskaņu jaukšanā vārdos.
Piedāvāju pāris korekcijas darba veidus īso un garo patskaņu diferencēšanā:
- Nosaukt īsos un garos (garos patskaņu pavilkt garāk) patskaņus. Minēt, ka no 33 alfabēta burtiem, tikai četriem liekam garumzīmi;
- Nosaucot vārdu, noteikt, vai vārdā ir garumzīme vai nav;
- Noskaidrot, kā mainās vārda nozīme, mainot īso un garo patskani:
tas-tās; ada-āda; sals-sāls; mana-māna; pļava-pļāva; ķepa-ķēpa; duša-dūša; pile-pīle; lika-līka; lase-lāse; deja-dēja; stiga-stīga; - Iztaktēt vārdus sadalot zilbē. (Īso patskani un divskani bērni parāda, izdarot īsu kustību uz leju ar dūrē savilktu roku, bet garo patskani – pavelkot ar izstieptu plaukstu pa labi no sevis.)
Piem.,
mā-ja; grā-ma-ta
– I ; – I I
- Burtu, zilbju un vārdu parādīšana patskaņu, divskaņu tabulā.
a ā ai au
e ē ie ei
i ī 0
u ū ui iu
- Vārdu rakstīšana pēc dotajiem attēliem. Iztaktēt.
Rēzeknes sākumskolas logopēde S.Gaveika
IETEIKUMI VECĀKIEM BĒRNU LASĪTPRASMES APGUVEI
Lasīšana ir sarežģīts psihofizioloģisks process, kā pamatā ir sarežģīts mehānisms, kur mijiedarbojas redzes un dzirdes, kustību, runas analizatori. (S.Tūbele)
Jautājums par to, kā mācīt lasīt, kā labāk iemācīt lasīt, bijis aktuāls ikvienā pedagoģiskās domas vēsturiskās attīstības posmā. Lasot cilvēks pilnveido domāšanu, uzmanību, iztēli, atmiņu un citus psihiskos procesus, īpaši bagātinot valodu.
Bērns, kas skaņu izrunā pareizi, to arī labāk sadzird neatkarīgi no tā, kurā vārda daļā skaņa atrodas. Lai bērns pareizi izrunātu skaņas ir jābūt attīstītam visam artikulācijas aparātam (mēlei, žoklim, zobiem, cietajām un mīkstajām aukslējām) balss, dzirdes aparātam, ir jābūt attīstītai fonemātiskajai dzirdei.
Labs lasītājs tekstu izlasīs izteiksmīgi ar teksta izpratni, izdarīs loģiskos un psiholoģiskos uzsvarus, ievēros intonāciju, izlasīs skaļi un skaidri.
Slikti lasītāji – izlasa un neizprot izlasīto. Jēdzienisko pusi nodrošina lasīšanas tehnika.
Tradicionālā metode balstīta uz fonēmu principa. Noteiktu skaņu apzīmē ar noteiktu simbolu-zīmi, ko sauc par burtu. Mācību process notiek atgriezeniski: māca, ko šie burti apzīmē jeb atskaņo. Tad māca skaņas un kā šīs skaņas savienot zilbēs pēc tam vārdos utt.
Burtu apmācība jāsāk rotaļu veidā. Pirmajiem burtiņiem jābūt liela izmēra. Tos var izveidot no plastilīna, stieplītēm, zīmēt smiltīs, sniegā, izstaigāt ar pēdiņām, iztaustīt (pildīts burtiņš, kas izšūts no materiāla), zīmēt uz muguras, zīmēt gaisā, cept burtiņus iepriekš tos izveidojot no mīklas utt. Galvenais lai burtu apguves procesā būtu iesaistītas visas maņas un bērns skaņu pareizi saklausa. Lai mācītu nosaukt atsevišķu skaņu, piem., m, c un citas, iemāca em, cē – tas ir nepareizi. Sākumā māca vārdus, kuros bērns skaidri var sadzirdēt visas skaņas. Būtiski, lai visas skaņas iemācās pareizi izrunāt, jo citādi tās būs grūti sadzirdēt un izlasīt. Tā var arī just, kuras skaņas bērnam sagādā grūtības.
Netieši var veicināt lasītprasmi daudz (skaidri, lēni) runājot, skaidrojot, klausoties pasakas utt.
Piedāvāju dažas rotaļspēles lasīšanas apguvei:
- Nosaukt skaņu vārda sākumā, beigās, vidū.
- Izplaudēt vārdus zilbēs.
- Pabeidz vārdu, ja dota pirmā zilbe, piem., ma-la, ma-šīna, ma-pe utt.
- Atrodi doto skaņu kādā tekstā un apvelc.
- Mācoties dziedot (dziedot savilkt burtus kopā).
- Burtu saliekamā ābece (burts ir atsevišķā kabatiņā, bērnam apakšā jāsaliek dzirdētais vārds).
- Meklē attēlus, kuros ir konkrētā skaņa.(sākumā, vidū, beigās).
- Ļaut bērnam sajust burtu. Zīmēt burtus sniegā, smiltīs utt. Veidot no stieplēm, plastilīna, izlikt no pupām un cita dabas materiāla konkrēto burtu.
- Skaitām panti, kas sākas ar vienu skaņu.
- Izkrāsot burtu
Rēzeknes sākumskolas logopēde S.Gaveika
Jaunām idejām (noderīgas Internet vietņu adreses)
Smelties jaunas idejas un tradīcijas:
www.laimigamgimenem.lv
Noderīga informācija:
www.homotabletis.org
Kampaņa “Vesela diena”:
www.centrsdardedze.lv
100 idejas vasarai kopā ar bērnu